trešdiena

Un Eiropa mūs nesapratīs, tai vajadzīgs būs tulks

Sv. Speerka vērības lokā ir nonācis kāds vēstījums, kas adresēts kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, LNB direktoram Andrim Vilkam un Rīgas mēram Nilam Ušakovam.  Trijotnes reakcija nav zināma, bet var gaidīties, ka tas tiek turēts noslēpumā un jau 2013. gada 11. septembrī mēs piedzīvosim lielu un skaistu pasākumu, kas veltīts Raiņa dzimšanas dienai, kuras noslēgumā viņš mirst, un Dvīņu torņiem, kas iezaigojas uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas. Un saule tad dies - drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.

Lūk, pasākuma koncepcija:
"Ar dzeju atnāk Rainis, skan mūzika.
Zem „111” uz Pils, tiek izgaismoti Rīgas jaunie „Z-Towers”, virs torņiem redzams kļūst mans Raiņa „Zelta Zirgs”, ne tikai Fenikss garšos tam.
Uz skatuves ar dzeju kāpju es, uz Zirga iedegas mans vārds „RayStar”, kam 10 gadi, kur „y” (vertikāle, jokto 10−24) zem „111” tik šogad dalās zelta griezumā ar maniem pilniem gadiem.
Šis sākums turpinās līdz pusnaktij, un nodziest gaismas, paliek kluss, ar dzeju prātu mūžībā iet Rainis un sākas viss no nulles.
Tā notiks šogad un turpmāk katru gadu.
Un Pils būs pils ar Gaismas Zirgu, un Zelta - Torņi būs, ko Rīgā sargās Lāčplēs`s īsts un princese būs augšām celta.
Un sāksim gadus skaitīt mēs no jauna un sava Karaļvalsts mums būs, un Uguns Pūķis sargās to!!! Būs „Gaismas Pils” mums dvīņu māsa kā tumsas spēku Stikla Kalns.
No Yapānas vējš pūtīs jaunas slotas vai sākumā no Liepājas, tas mērķa ātrumā ir jālemj jums.
Jo elks mans Džeksons Maikls, no manis ielūgts Rīgā nebija, kā viņam tiku solījis, tik akmeņiem es toreiz lidot liku.
Par visu šo, man tikai jaunus zobus, lai svešiem zvēriem rīkles varu kost."

Pilnu vēstules tekstu var izlasīt šeit:

Priekā, draugi un Sv. Speerka līdzjutēji! :)

Noslēgumā dziesma, kas skanēs Raiņa un torņu pasākuma ieskaņā.

otrdiena

Ulmaņlaika bibliotēkas

Rakājoties pa vecām bildēm, Sv. Speerx izraka arī mazu lapiņu laikam no studentu kalendāra. Tur nosauktas Rīgas publiskās bibliotēkas ar visiem darba laikiem, grāmatu krājuma lielumu un adresēm. 
Izrādās, tajos laikos bibliotēkas strādāja tikai darba dienās. Piemēram, Misiņos grāmatas varēja lasīt tikai 6 stundas dienā.
Spriežot pēc tā, ka lapiņas otrā pusē ir veseli divi Kārļa Ulmaņa citāti, tā droši vien ir 20. gs. 30. gadu 2. puse.
Bet te abi viedo domu graudi:
Latvietim ir iedzimta darba griba, darba mīlestība un arī spēja. K.Ulmanis
Zeme neprasa, kādā valodā arājs ar to runā; zeme prasa, lai arājs to mīlētu.
K.Ulmanis


pirmdiena

Tornīšu eksports

Izrādās, latvieši ir visur. Ne tikai aizsirmajos laikos, kad brauca Ziemeļmeitas lūkoties, bet arī mūsdienās.
Re, Gaismas pils tornīšus salikuši arī Kijevas daudzstāveņu galos!

Rīga
foto: Sergejs Babikovs

Kijeva

otrdiena

Četrkājainā inspektora vizitācija

Sv. Speerx inspicē nemanāmi. Pat tad, kad liekas, ka Sv. Speerx neko neinspicē, bibliotēka nevar snaust uz lauriem un cisu maisiem klusiņām, jo visu pieskata kāda modra un vērīga acs. Bet acu Sv. Speerkam ir daudz. Galu beigās - Sv. Speerx ir arī drusku tūkstošacis un redz visu.

Šodien Sv. Speerx bija aizņemts ar padomju dzeju un lasīja jauki ritmiski grabošus pantus par dūkano bēri, kas rēkdams uzšķērdīs dzimto zemi, lai sūrā pagātnes dvinga izkūp no dzimtenes purviem un krūmiem. Uzmini nu. Izrādās, tas viņiem ir bijis domāts traktors.

Pa to laiku, kamēr Sv. Speerx rakās pa apdzeltejušām grāmatām, bibliotēku pieskatīja Sv. Speerka sūtnis, kas šķietami rāmi gulēja uz LNB Barona ielas nama trepēm. 
Bet viņa modrā acs redzēja VISU. Arī to, kas tika noseivots cietajos diskos, digitalizēts, aprakstīts un fiksēts citos datu nesējos. Arī to, kas slēpjas iebrukušajos pagrabos, fondos un bibliotekāŗu rokassomiņās. Visu.

Melnais suns ir Viņsaules vēstnesis, kas redz garus un ērmus.
Jo vairāk - Pētera Šmita ticējumos rakstīts, ka melns suns var nāvi aizdzīt.

Foto autors: Ivars Indāns


Nobeigumā dzeja. 
Jo bibliotēka bez dzejas ir pliks šķūnis, lai ar kādiem gliemežgriestiem un Kanādas kļavu un Usūrijas bērzu paneļiem rotāts.
(Piedod, Raini, bet es drusku aizņēmos. Atpakaļ vari dabūt te.)



GRĀMATPILS




Tanī niknā dienā
Mūri brākšķot šķīda:
Grima zemē pils un lasītava...



Daiļā grāmatmeita
Sēd tur drupu pilī,
Projektē jau seši simti gadu. 



Pilī dzintarsienas,
Zaļa vara grīda,
Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas;



Sēd tā Daugav's malā,
Acis drūmi kvēlo,
Sēd un projektē; tai melnais suns pie kājām. 




Melnais suns pa laikam
Norūc, paceļ galvu,
Tālu augšā juzdams birokrātus...




Viņā niknā dienā,
Betonstutēm krakšķot,
Celsies augšā pils un grāmatmeitas




Grāmatpilī audīs
Jaunus gaismas audus -
Zibens meti, audi varavīksnas. 




Jaunās gaismas audi,
Līdzi saules segai,
Silti apņems visus lasītājus.


ceturtdiena

Palmūzis bibliotēkā


Sv. Speerkam ir uzradusies mūza @kembibl, kas tviterī gādā, lai aizgādnis nepaliktu bez bibliotēkām, kā arī nemitīgi iepriecina ar optimisma un dzīves raibuma pilniem tekstiem. Ja Ķemeru bibliotēkas nebūtu, tā būtu jāizdomā. Drīzāk gan būtu jāsaka, ka Sv. Speerx viņu bija jau gandrīz izdomājis, bet tad viņa uzradās pati, līdzi nesdama svētuma elpu un saprašanu par cirka dzīšanai būtisko.

Tāpat Sv. Speerkam tagad ir arī personīgais fotogrāfs, kas steidz dokumentēt katru aizgādņa vizitāciju pie dažādām košām ciemu un pagastu bibliotēkām. Arī pie Ķemeru bibliotēkas, protams.
Tomēr, neraugoties uz tik labvēlīgiem apstākļiem, bija vajadzīgs zināms laiks, lai saņemtos jaunam ierakstam šai blogā. Gandrīz gads.



Šī bilde. Autors esot Sergejs Babikovs, bilde atrasta feisbukā.
Ieraugot kaut ko tik lielisku, Sv. Speerx ieķērcās aizgrābtībā, saplivināja zilos spārnus un steidza aplūkot detaļas.
Viņām ir spārni, viņas lido. Tās nav mušas, bet gan mazi bibliotēku inspektori. Lido, kur pašiem patīk. Un ja vēl viņus nofotografē pie bibliotēkas...

Bet. Beidzot ir zināms, KAS ir tas kronis Gaismas pils spicītē.
Tas vietām CAURSPĪDĪGAIS kronītis.


Tur nesēdēs LNB sisadminis un pats Vilks nevilks dūmu pīpi (bildē gan izskatās, ka jau velk un ne vienu vien), tur neieperināsies Karlsons, ne arī drošībā tiks novietots Dainu skapis, tāpat arī netiks nolikts brūns skapis, kur iekšā būs Burtnieku zemūdens pils atslēga, Lielā Kristapa īkška nospiedums un tās zivs, kas vaicā "Vai Rīga gatava?", zvīņas.
(Sv.Speerx atvainojas par iepriekš maldinoši pausto informāciju, bet atgādina, ka senās un aplamās prognozes vari lasīt šeit un šeit.)

Tā ir palmu māja!

Re, Turlavas bibliotēkā iejutusies Havaju palma, bet Dundagā uzziedējusi kartupeļu palma. Rīgā arī vajag!


Palmas ir stāvējušas pie Ēģiptes piramīdām (un gan jau tāpēc tās piramīdas stāv joprojām), palmas stāvēs arī bibliopils spicē. 
Kamēr bibliotēkā ir palmas, tas nav nekāds stikla kabūzis, bet īsts palmūzis!