nodzēs pats!

Multeņu blogā uzdūros bibliotekāru spēlei. Nodzēs ugunsgrēku un izglāb bibliotēku!
Tur gan nebija ne vārda par iegruvušiem pagrabiem un pilošiem jumtiem.

Kā bibliotēku aizgādnim tas man dikti tīk - katrs pats savas bibliotēkas dzēsējs un nekādas paļaušanās uz svētajiem. Galu beigās, Sv. Speerx latviešiem tik viens. Kas tad būs, ka viņš viens pats pieskatīs visu. Un kā gan uzcels Gaismas pili, ja aizgādnis to vien darīs kā drasēs apkārt ar šļūteni?


Interesanti, kā Gaismas pilij ar ugunsdzēsības sistēmām?

__________________________________________

pasaule griežas ap Sv. Speerku

vasaras iedvesmai atbilstošs bibliotēkas darba laiks. un uzlīme.
Baltinavas skolas bibliotēka. jā, jā, Baltinava akurāt bija tas miests, kur bibliotēka reiz tika meklēta un tā arī netika atrasta. gan ne tik izmisīgi kā Kārsavas bibliotēka, bet nu vienalga. rakstu lasīt šeit.
sveiciens visiem Sv. Speerka bloga abonementiem!
________________________________________________

Ūdens gulta un aizgādņa brīvdienas

Pietiek tikai bibliotēku aizgādnim novērst savu modro aci no topošās Gaismas pils betona kruzulēm un kādu laiku iztikt bez Gaismas pils beta versijas inspekcijām, lai pamati saļodzītos un ezers iegāztos bibliotēkā.
Skat. 2. bildi no apakšas, tas ir jāredz katram, kas netic bibliotēku spokiem. Ja spoku tur nebija, tagad viņi tur tagad būs.

Sv. Speerx vakarā godīgi ienāk internetā un cer izlasīt kaut ko skaistu un pacilājošu, bet tur viņu sagaida nāvīgas ziņas par grimstošām pilīm, brūkošām grīdām, slīkstošām grāmatām un zinību kalna gāšanos bedrē.
Sv. Speerx bez šaubām ir pilnīgā autā, jo tas nozīmē - atvaļinājuma nebūs (līdz sarkanās bantes griešanas ceremonijai vismaz). Kamēr bibliotēka nespoguļosies Daugavā, Daugava nāks bibliotēkā. Pensija aizgādnim nespīd (tāpat kā vieta blogam uz kāda mājīga servera, parazīta cienīgi gribētu atzīmēt).
Tomēr kaut kas labs ir arī tik trauksmainā vakarā. Labs vienmēr kaut kas ir. Pat tad, ja baisas ziņas iztriec stāvus augšā no laiskošanās ūdens gultā un izmaitā visas bibliotēku aizgādņa brīvdienas.

Pirmā labā lieta ir tas, ka Sv. Speerx jau sen visu zināja un jau Gaismas bedres rakšanas laikā brīdināja - plūdi un ūdens bibliotēkā būs. Skat. rakstu par ūdens bibliotēku:
Domāju un nevaru atcerēties, bet kaut kas ar tām dīķu bibliotēkām latviešiem tomēr ir. Lāčplēsis jau arī brauca mācīties uz bibliotēku, satusēja ar Laimdotu zinību krātuvē zem Burtnieku ezera (ok, es padodos, apzinīgā vecumā to baiso eposu tā arī neesmu spējusi izlasīt visu pēc kārtas) un beigās iežāvās Daugavā un noslīka. Diezgan ūdeņains gabals. Ja vēl pieskaita visas ezeros noslīkušās baznīcas, kļūst skaidrs - nevis Gaismas pils spoguļosies ūdenī, bet ūdens skalosies Gaismas bedrē. Un latvieši būs brangi ietaupījuši. Varēs sēdēt dīķa krastā, makšķerēt karūsas un lasīt portatīvajā Sv. Speerka blogus.

Otrā labā lieta - Googles tante zina visu. Kad Sv. Speerx mēģināja atrast savu blogu (kurš tad var atcerēties adresi no galvas), lai dalītos baisajā pārdzīvojumā par slīkstošo pili, Googles tante teica - mieru tikai mieru, neko nevar ne paspēt, ne nokavēt!
Jo kas gan saista, piemēram, Lielo Iespēju lapu Работа в кризис ar Sv. Speerka blogu?
Atbilde - slinkums!

Trillām būt! Un arī cirkam būs būt. Modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli, jo visa pasaule ērmu pilna. Inspicēt, inspicēt un vēlreiz inspicēt!

Jo (mazs atskats vēsturē) Gaismas pils vietā vienmēr būs dīķis, ja nesūknēs:
Apturot darbus, var būt nopietna ekoloģiskā katastrofa šajā vietā. Būvbedrē būs dīķis, bet tas var atstāt iespaidu arī uz blakus esošajām ēkām. Ūdens filtrējas gruntī un nonāks zem mājām, kas ir blakus būvlaukumam. Tas [ūdens] var kvartāliem tālu aiziet.

Iedomājieties - ūdens kā bibliotekārs staigā pa mājām un iznēsā gara gaismu...

_____________________________________________________________

kā Sv. Speerx šodien gāja uz bibliotēku

lieliski!
reti gadās, ka Sv. Speerx uz bibliotēku iet lasīt, nevis nofotografēties. tomēr tā gadās.
jau no pēcpusdienas mocījos ar apziņu, ka jādara TAS - pieslēdzu uzlādēties mazo kompi, sagādāju slepeno šokolādīti, apsvēru domu, kā lai kabatās sastūķē VISU. gājiens uz bibliotēku tomēr nav nekāds joks.

pēdējās stundas jau jutu kņudam degunu. lai nu ko, bet zinātni mana alerģija mīl!
tas ir, pazīstu ļaudis, kam metas pumpas no apelsīniem un kas smok no papeļu pūkām. vēl citi atdod galus no siena, sarkaniem augļiem, kaķiem un žurkām. man vienīgā alerģija ir no vecām grāmatām.
tas ir, jau sen par to biju aizmirsusi - lasīju mājās visu ko, visādus 100 gadus vecus brīnumus un priecājos. bet bibliotēka, zinātne un Sv. Speerx tomēr neiet kopā. par to nesen pārliecinājos, kad lasītavā gribējās mukt un tikai ar mokām apspiedu šķavas. nekas nesekoja, iesnu nebija. bet nu tomēr - nevar lieki riskēt!
ir taču skaidri redzams, ka Sv. Speerka deguns pavisam noteikti nemīl rokraksta literatūru!

tāpēc dienas lieliskākā atklāsme - šodien taču ir pirmdiena un LNB lasītavas nemaz nestrādā!!!
šodien ir lieliska diena inspekcijām. kā vienmēr, kad ir sanitārās un izejamās dienas. Sv. Speerx līksmo un ķiķina.
par godu šim priecīgi satraucošajam brīdim - dažas lieliskas bildes PIE bibliotēkas.
dažas digitālas inspekcijas brauciena uz Maskavu piezīmes. 2009. gada 3. septembris.