trešdiena

pasaule griežas ap Sv. Speerku


vasaras iedvesmai atbilstošs bibliotēkas darba laiks. un uzlīme.
Baltinavas skolas bibliotēka. jā, jā, Baltinava akurāt bija tas miests, kur bibliotēka reiz tika meklēta un tā arī netika atrasta. gan ne tik izmisīgi kā Kārsavas bibliotēka, bet nu vienalga. rakstu lasīt šeit.
sveiciens visiem Sv. Speerka bloga abonementiem!
________________________________________________

sestdiena

Ūdens gulta un aizgādņa brīvdienas

Pietiek tikai bibliotēku aizgādnim novērst savu modro aci no topošās Gaismas pils betona kruzulēm un kādu laiku iztikt bez Gaismas pils beta versijas inspekcijām, lai pamati saļodzītos un ezers iegāztos bibliotēkā.
Skat. 2. bildi no apakšas, tas ir jāredz katram, kas netic bibliotēku spokiem. Ja spoku tur nebija, tagad viņi tur tagad būs.

Sv. Speerx vakarā godīgi ienāk internetā un cer izlasīt kaut ko skaistu un pacilājošu, bet tur viņu sagaida nāvīgas ziņas par grimstošām pilīm, brūkošām grīdām, slīkstošām grāmatām un zinību kalna gāšanos bedrē.
Sv. Speerx bez šaubām ir pilnīgā autā, jo tas nozīmē - atvaļinājuma nebūs (līdz sarkanās bantes griešanas ceremonijai vismaz). Kamēr bibliotēka nespoguļosies Daugavā, Daugava nāks bibliotēkā. Pensija aizgādnim nespīd (tāpat kā vieta blogam uz kāda mājīga servera, parazīta cienīgi gribētu atzīmēt).
Tomēr kaut kas labs ir arī tik trauksmainā vakarā. Labs vienmēr kaut kas ir. Pat tad, ja baisas ziņas iztriec stāvus augšā no laiskošanās ūdens gultā un izmaitā visas bibliotēku aizgādņa brīvdienas.

Pirmā labā lieta ir tas, ka Sv. Speerx jau sen visu zināja un jau Gaismas bedres rakšanas laikā brīdināja - plūdi un ūdens bibliotēkā būs. Skat. rakstu par ūdens bibliotēku:
Domāju un nevaru atcerēties, bet kaut kas ar tām dīķu bibliotēkām latviešiem tomēr ir. Lāčplēsis jau arī brauca mācīties uz bibliotēku, satusēja ar Laimdotu zinību krātuvē zem Burtnieku ezera (ok, es padodos, apzinīgā vecumā to baiso eposu tā arī neesmu spējusi izlasīt visu pēc kārtas) un beigās iežāvās Daugavā un noslīka. Diezgan ūdeņains gabals. Ja vēl pieskaita visas ezeros noslīkušās baznīcas, kļūst skaidrs - nevis Gaismas pils spoguļosies ūdenī, bet ūdens skalosies Gaismas bedrē. Un latvieši būs brangi ietaupījuši. Varēs sēdēt dīķa krastā, makšķerēt karūsas un lasīt portatīvajā Sv. Speerka blogus.

Otrā labā lieta - Googles tante zina visu. Kad Sv. Speerx mēģināja atrast savu blogu (kurš tad var atcerēties adresi no galvas), lai dalītos baisajā pārdzīvojumā par slīkstošo pili, Googles tante teica - mieru tikai mieru, neko nevar ne paspēt, ne nokavēt!
Jo kas gan saista, piemēram, Lielo Iespēju lapu Работа в кризис ar Sv. Speerka blogu?
Atbilde - slinkums!

Trillām būt! Un arī cirkam būs būt. Modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli, jo visa pasaule ērmu pilna. Inspicēt, inspicēt un vēlreiz inspicēt!

Jo (mazs atskats vēsturē) Gaismas pils vietā vienmēr būs dīķis, ja nesūknēs:
Apturot darbus, var būt nopietna ekoloģiskā katastrofa šajā vietā. Būvbedrē būs dīķis, bet tas var atstāt iespaidu arī uz blakus esošajām ēkām. Ūdens filtrējas gruntī un nonāks zem mājām, kas ir blakus būvlaukumam. Tas [ūdens] var kvartāliem tālu aiziet.

Iedomājieties - ūdens kā bibliotekārs staigā pa mājām un iznēsā gara gaismu...

_____________________________________________________________