Bibliotēka īstajā vietā!

Respublika Belarusj, gorod Globokoje.
Pilsētas bibliotēka pie autoostas, buločnajas un pie kapiem.
Sv. Speerx staro - viss vajadzīgais vienuviet!

______________________________________________________

Kas būs pēc tam?

Ieraudzīju rēcīgu reklāmu. Uz pastkartes, protams.
Mankūzi, ar laiku Tev ar tiks!

______________________________________________________

Iedvesma no vienmuļiem runātājiem fonā

Kas ir konference?
Pareizi! Konference - tas ir svētki!
Tā bakalauru 1. kursā teica Sarma Kļaviņa, viņai nav iemesla neticēt.


Gandrīz apsveru iespēju studēt. Lai lekcijās varētu zīmēt, jo mani iedvesmo garlaicīgi runātāji.
Bet varbūt tomēr konferences?

___________________________________________________

Tiem, kam pāri 30

Eksemplārs no Sv. Speerka pastkaršu kolekcijas.
Optimismam nav pamata - vecums piezadzies nemanot. Āmen.

_________________________________________________

Stāsts par sunīti un kaķīti

Tautas daiļamats. Uztamborē un digitalizē.

_____________________________________________________

Mans šodienas atradums - karikatūras!

Kas to būtu domājis, kas to būtu cerējis. Te ir tas. Gatis Šļūka vairumā.
Jau sen esmu ievērtējusi autoru. Nekas trillisks viņam nav svešs.

__________________________________________________

Morālais atbalsts Mankūzim

Mankūzi, Tu to vari!
Jo tas Tev IR jādara, lai Švanete varētu nest karogu pa Trillas ielām!

Pāris iedvesmas bilžu no trillu glābšanas biedrības.



Svarīgi jau no sākuma bruņoties ar milzu apņēmību, jo nekas nav neiespējams. Veikt var visu. Disertācija ir tikai disertācija. Tās ir tikai cik tur lapas. Pasaulē ir daudz doktoru, tātad tas ir iespējams.


Galvenais ir precizitāte un atbildības sajūta.


Jāvāc materiāli un tie jāapkopo. Jāstrukturizē, jāgrafē un jāsistematizē.


Materiālu ir daudz, ideju vēl vairāk. Ceļu un iespēju neizmērojami daudz, jo disertācija - tas taču ir tik interesanti!


Jāveido sistēmiska struktūra, kas palīdzētu atbrīvoties no pārmērīga informācijas sablīvējuma.


Aiz katras papīra idejas taču slēpjas kaut kas vairāk - disertācijas pērles, dzīvi brīnumi.


Kaut reizēm tā visa jau paliek par daudz un nekam citam vairs neatliek vietas.


Ar laiku vietas paliek arvien mazāk, jo informācija sablīvējas visur.


Informācijas ir par daudz. Ideju ir par daudz. Visa ir par daudz.


Jāsāk rakstīt. Bet ko? Par ko? Un kā lai no daudzajiem referātiem, idejām un materiāliem uzcep 1 aizstāvamu disertāciju?


Kā lai to nomargo, izšūdina un nogludina?


Kā lai vienā disertācija sabāž 3 nodaļas tā, lai tās būtu kā viens veselums?


Bet laiks rit... Termiņi kūst...


Apvārsnī savelkas drūmi mākoņi, vadonis atgādina par sevi. Recenzenti jau trin zobus....


Jā, recenzenti jau tuvojas un nepacietībā gaida. Kad, kad būs disertācija?


Jā, jā, kad būs disertācija?


Nepacietībā gail vadoņa un recenzentu acis. Doktorante, pie darba!


Lai ko Tu gara celsmībā un zinātnes apgarotībā rakstītu, recenzents atradīs utis, blusas un kroplības.


Būt vai nebūt - dokotrantei un disertācijai. Termiņi tuvojas, recenzenti gaida. Vajag.


Bet bailēs visa drosme satek kaut kur papēžos, kājas tik smagas, galva tukša. Viss riebjas, bet termiņi jau deg. Pēc gada, pēc pusgada, mēneša, nedēļas, parīt.


Jūties kā svešā ādā iebāzta.


Trillu depresija...
Kas es esmu. Kur es esmu. Kāds man sakars ar zinātni.


Vētra tuvojas.


Uz pasaules vairs nav nekā cita. Tikai viņa. Disertācija.


Ūdens jau smeļas mutē.


Uz pasaules ir tikai 4 doktorantes agregātstāvokļi: rakstīt, rakstīt, rakstīt un rakstīt.


Līdz nāve mūs šķirs... no kompja. Varbūt arī nešķirs nekad.


Var izvēlēties goda drānas aizstāvēšanai.


Var dusmās grauzt peli un kompi.


Var runāt skaipā ar Sv. Speerku.


Bet izeja ir tikai viena - rakstīt, rakstīt, rakstīt, rakstīt...


Ja vien HH nebeidzas papīrs un veikalā var dabūt tikai bēšīgo (kā reiz gadījās Viļānos).


Līdz šķiet - no šitā murga ir tikai viena izeja, viens ceļš. Jo atpakaļceļa nav un nebija.

Lai gan izejas nav. Ir tikai ceļš uz priekšu. Pāri 7 izmisuma un 7 pārguruma ielejām pretī māsai disertācijai.


Ceļā vari paļauties tikai uz sevi un uz augstākiem spēkiem.
Cerēt uz izdošanos un izvairīties no baltajām sievām.


Jo, galu galā, trillas ir stiprākas par visām baltajām un melnajām sievām.


Trillām vienmēr padomā ir kāds rezerves risinājums.
Trillas ir radoši putniņi.


Trillas vienkārši skrien ātrāk par baltajām sievām!


Trillas tic sev un uzvarai.
Jo visu laiku nevar būt briesmīgi.


Trillas pat pamanās gūt labumu no visa šitā ārprāta un pa laikam uzdzīvo zaļi.


Jo trillas zina. Reiz sitīs tā stunda, kad trilla kļūs par Dr. Trill un varēs trillot tālāk!


Jo vai tad kāda trilla ir palikusi netrillojusi.
Disertācijas nāk un aiziet, baltās sievas izgaist kā nebijušas, bet trillas un trillu glābšanas biedrība pastāv mūžam!

Trillām būt!

_____________________________________________________