Sēdēju darbā uz palodzes un ar biroja nazi (ar melnu plastmasas korpusiņu) drāzu melnu zīmuli. Palodze sasilusi saulē, kanālā peld pīles, žvankst trolejbusi. Vasara. Pa bulvāri aiziet pa kādam gājējam, saules pa pusei piežmiegtam pie asfalta.
Drāzu un skatījos, kā zīmulim atsedzas sudrabaini melnais grafīts un kā asmens viegli kā mālu šķeļ koku. Bauda drāzt, katra sīkākā skaidiņa atdalās ar vieglu pieskārienu.
Nopūtu palodzes skaidas un vēroju, kā tās uzzib baltas un gandrīz caurspīdīgas saulē, virpuļo siltajā gaisā un krīt zālē.
Laime ir vērot dzīvi un smaidīt.
_________________________________________
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru